Mūku kalns

21. jūnijā plkst. 21:00  uz ”Mūku salas” Daugavas senlejā  notiks neierasts koncerts “Saulriets saulgriežos”, kur ierastās cietzemes vietā koncertu apmeklētāji klausīsies uz Daugavas atrodoties katrs savā laivā.

Tagadējā nelielā sala Daugavas vidū, četru kilometru attālumā no  Kokneses viduslaiku pilsdrupām (Aizkraukles virzienā) ir kādreizējā Mūku kalna galotne. Sala ir privātīpašums. Līdz appludināšanai  1965.gadā, Mūku kalns slējās 12 metrus virs apkārtē­jiem laukiem. Daugavas pusē kalna sāns bija 36 metrus augsts.

Par Mūku kalnu Jānis Blese savā grāmata “Koknese ar atskatu tālākā pagātnē” (izdota izdevniecībā “Atēna” 1998.gadā) raksta:

“Mūku kalns ir bijusi nocietināta apmetne: 1. gt. pirms Kristus līdz10. gt. pēc Kristus izveidota uz pamatiežu paliktņa, kam apkārt kādreiz tecējusi Daugava. Vecākie slāņi pieder akmens laikmetam. Sākumā iedzīvotāji nodarbojušies ar zveju un medniecību, vēlāk ar lopkopību. 1. gt. beigās pirms Kristus galvenā saimniecības nozare jau bijusi zemkopība.

Mūku kalnu sākuši apdzīvot 1. gt. pirms Kristus. Tai laikā bijusi apdzīvota 12 m augstā paugura stāvā ziemeļu nogāzes ieplaka jeb terase. Mītņu vietās terase paplašināta, un tās nostiprināšanai ieplakas lejas malā nokrauts akmeņu valnis. Aizsardzībai gar akmens vaļņa lejas malu celta vēl kāda koka konstrukcija. Pašas mītnes bijušas četrstūrainas stabu celtnes ar akmens pavardiem tajās. Vēlāk, lai varētu pamatīgāk nostiprināt mītnes, cilvēki pārcēlušies dzīvot kalna plakuma malā, gar nogāzi uzceļot spēcīgu stāvkoku sienu. Šīs sienas vietu rāda kalna pamataradzēs ielauzts liels grāvis, kurā vietām vēl saglabājušās plienakmens plāksnes vertikālā stāvoklī, kas te bijušas liktas kādu koka konstrukciju noķīlēšanai. Stabos celtās ēkas bijušas apmēram 3–3,5 m lielas.

Vēl spēcīgāk Mūku kalns nostiprināts mūsu ēras sākumā, kad gar visu kalna ziemeļu un ziemeļaustrumu malu celts 2–4 m plats un līdz 1,2 m augsts akmeņu krāvums. Tas veidots bez sevišķas kārtības, kraujot plienakmeņus un pa starpām berot zemi. Akmeņu krāvums paplašināja kalna plakuma laukumu un stipri pastāvināja tā ziemeļu nogāzi. Iespējams, tas vēl bija papildināts ar koka konstrukcijām. Mūku kalna teritorijā veiktajos izrakumos tika iegūti ap 600 akmens, krama, kaula, māla un metāla senlietu, ap 7000 trauku lausku un ap 20 000 dzīvnieku kaulu. Mūku kalna iedzīvotāji pazinuši bronzu, vēlāk arī dzelzi, pratuši bronzu kausēt un liet, tomēr vairums rīku pagatavoti no krama, kaula, akmens. Saimniecībai bijis kompleksa raksturs. Svarīgākā nozare bijusi lopkopība — audzēti zirgi, govis, cūkas, aitas un kazas. Zirgi audzēti gan gaļai, gan arī jāšanai. Svarīgas bijušas arī medības un zveja. Nodarbojušies arī ar zemkopību, pazinuši miežus, kviešus, pupas. Atrasti arī graudu beržamie akmeņi.

Vecākos slāņos atrasti arī gliemežvāki, iespējams, ka gliemeži ēsti.

Mūsu ēras sākuma slāņos atrasti mājas kaķa kauli. Tas ir pirmais tāds atradums Baltijā.”