Kokneses tūrisma centrā trešā Alda Dobenberga izstāde
Kokneses tūrisma centrā trešā Alda Dobenberga izstāde
Trīs lietas – labas lietas! No 22. janvāra Kokneses tūrisma centrā skatāma atkal jauna, nu jau trešā Alda Dobenberga darbu izstāde. Mākslinieks prot pārsteigt, un šoreiz izstādes lielākais pārsteigums ir gleznu kolāžas, kuras tapušas pēdējo desmit gadu laikā, bet savu zvaigžņu stundu pacietīgi gaidījušas otas meistara mājas bēniņos.
Kopš pagājušajā gadā Kokneses tūrisma centrs sāka darboties 1905. gada ielā 7, saulainajā izstāžu zālē mākslas cienītājiem ir bijusi lieliska iespēja iepazīt mūsu novadnieka Alda Dobenberga daudzpusīgo daiļradi. Domāju, ka daudzi mākslinieka iespaidā tagad savādāk skatās uz vārnām, jo divās iepriekšējās izstādēs tieši viņas bija visiecienītākās gleznu radītāja modeles. Arī šajā izstādē neiztikt bez skaistulēm, kurām vislabāk patīk uzturēties mākslinieka dārzā, bet noteikti vislielāko uzmanību raisīs gleznu kolāžas, kurās līdzās gleznotām detaļām ir pielīmēti izgriezumi no avīzēm, grāmatām un visdažādākās lietas, kuras var dižoties ar savu īpašo stāstu.
Atklājot otro izstādi, mākslinieks ar sev raksturīgo humoru noteica: „Bēniņos gleznu daudz, bet nav laika tās apraudzīt!” Priecājamies, ka, sākot jaunu gadu, viņš apraudzīja savu gleznu krātuvi, jo kā gan savādāk mēs ieraudzītu darbus, kas tagad, no putekļiem notraukti, ir goda vietā mūsu mazajā mākslas templī – Kokneses tūrisma centra izstāžu zālē!
„Kolāžu veidošana ir populāra glezniecības tehnika,” atzina mākslinieks izstādes iekārtošanas dienā, atrodot laiku pastāstīt par dažiem no saviem darbiem, no kuriem vairāki stāsta par Kokneses un viņa dzimtas vēsturi. Kolāžā „Lulliņa” ir uzgleznota mākslinieka mātes bērnības mīļākā lellīte – nēģerīte, kurai blakus to seno dienu atmiņu liecinieki – izgriezumi no nodzeltējušām bērnu grāmatiņām. Par meiteni vārdā Lulliņa biju lasījusi Olgas Bundzenieces atmiņu stāstā „Vasaras Koknesē”. „Mana mamma ir tā pati Lulliņa! Viņa bija dzimusi koknesiete un rakstnieces Olgas Bundzenieces bērnības dienu draudzene!” - kā vēl vienu negaidītu pārsteigumu man atklāja mākslinieks. Kolāžā „Trase” savu vietu atraduši kalnu slēpotāja cimdi, kas piederējuši Alda Dobenberga brālim – Latvijas izlases kalnu slēpotājam. Par to, ka Koknese 20. gadsimta 20. - 30. gados varēja lepoties ar daudziem tirdzniecības uzņēmumiem vēsta izgriezumi no laikrakstiem un afišas ar bagātu mūžu kādā citā kolāžā. Noteikti nepaiesiet garām izkārtnei ar nosaukumu: Pulksteņu darbnīca, kura pati par sevi ir kā savdabīga glezna. Izrādās, ka mākslinieka vecvecāku celtajās mājās kādu laiku bijusi pulksteņu darbnīca, bet šo izkārtni viņš mājas pagalmā izracis, veicot gluži vai arheoloģiskus pētījumus. Tāpat arī atrasts pulkstenis, kurš tagad laiku skaita mākslinieka gleznā. Vairāki darbi dzīves ritējumā tapuši kā veltījumi tēvam, kurš bijis arhitekts, būvinženieris, nodarbojies ar kokgriešanu, biškopību un mūziku. Uz bišu stropa dēlīša, kuru reiz skārušas tēva rokas, tagad mājo viņa dēla uzgleznotās sapņu bites, bet cits – daudz lielāks dēlis, kuru mākslinieka tēvs sarūpējis, lai mazais Aldis iemācītos peldēt, tagad kļuvis par akvareli, kura vidū tēva kādreiz lietotās ziemas makšķeres. Starp citām kolāžām labi izceļas „Zvans no Visuma”. „Tas ir mūsmāju pirmais padomju laika telefona aparāts,” stāsta darba autors. Gluži kā iepriekšējā izstādē šajā vietā, arī šoreiz neizpaliek mūzikas tēma, kas pamanāma gan gleznās, kurās iemūžinātas vijoles, kas reiz piederējušas mākslinieka dzimtai, gan veltījumos izcilām personībām mūzikā. Andrea Bočelli talants atklājas gleznā, kurā melns izdedzis svečturis kontrastē ar spilgtām krāsām. „Dziedātājs ir zaudējis acu gaismu, viņš ir kā izdedzis svečturis, bet viņa dziesmas palīdz mums ieraudzīt pasauli krāsām bagātu,” teic gleznotājs. Par gleznu varoņiem kļuvuši mūziķi, kas spēj iedvesmot – Rejs Čārlzs, pasaules slavenais vijoles virtuozs Andrea Rieu, pašmāju mūziķi Haralds Sīmanis un Imants Skuja. Bet pietiek stāstīt! Esiet laipni gaidīti Kokneses tūrisma centrā, un jūs nokļūsiet citā – Alda Dobenberga mākslas pasaulē!
Sarmīte Rode
Anitas Šmites foto
Pievienot komentāru