Līdzās 13.gadsimtā celtajai mūra pilij Daugavas un Pērses stāvkrastā līdz 18.gadsimtam pastāvēja Kokneses pilsētas teritorija, aiz tās sākās Kokneses muižas zemes. No 1780.gada līdz agrārreformai 1920.gadā Kokneses muiža piederēja fon Lēvenšternu dzimtai.

Barona O. fon  Lēvenšterna laikā veica muižas pārbūvi. 1894.gadā Rīgas arhitekts K. Neiburgers izstrādāja Jaunās pils projektu. Ēku pabeidza celt 1900.gadā.

Jaunā pils bija tiem laikiem ļoti moderna, grezna un komfortabla ēka ar reprezentācijas,  saimniecības un ikdienas dzīvošanas telpām. Pilij bija trīs stāvi, to  papildināja liels sešstāvu tornis. Pirmajā stāvā bija izkārtotas piecpadsmit, otrajā  vienpadsmit telpas.  Otrajā un trešajā stāvā atradās guļamistabas, viesu un kalpotāju istabas. Pie ieejas bija halle ar kamīnu. Dodoties pa labi varēja nokļūt zālē, bet pa kreisi, izejot caur trīs telpām, atradās ziemas dārzs ar dažādu augu stādījumiem, soliņiem, strūklaku. Aiz ziemas dārza bija virtuve, un tālāk ēdamzāle.

Jaunā pils nepastāvēja ilgi. 1915.gadā pili sašāva vācu artilērija no otra Daugavas krasta. Pēc Pirmā pasaules kara pils pamazām sagruva, tās atjaunošanai trūka līdzekļu - pils paliekas nojauca, savu darbu paveica arī Otrais pasaules karš. Materiāli no Kokneses Jaunās pils drupām tika izmantoti tuvējo ēku būvniecībai.

Mūsdienās var aplūkot Jaunās pils pamatus, kam cauri izauguši koki. Vietā, kur reiz atradās pils ieeja, izveidots laukums ar koka skulptūru “Mūžība”, notiek pasākumi, koncerti un teātra izrādes.

Pilsdrupas pasākumā "Virmo gaisma Koknesē".

Kokneses Jaunā pils 20.gs. sākumā pirms Pirmā pasaules kara.