22. augustā plkst. 14.00 Likteņdārza Saieta namā, sadarbībā ar fondu "Sibīrijas bērni" - aicinām uz īpašu atmiņu un satikšanās pasākumu - grāmatu "Mātes Sibīrijā" un "Dzimuši Sibīrijā" prezentāciju.
Pasākumā satiksim cilvēkus, kuru dzīvesstāsti apkopoti fonda "Sibīrijas bērni" izdotajās grāmatās, viņu pēcnācējus un sabiedrībā pazīstamas personības - Sandru Kalnieti, Valdi Lūriņu, Regīnu Devīti, Tāli Veismani un citus viesus. Tā noslēgumā aktieris un mūziķis Mārtiņš Vilsons sniegs nelielu koncertu.
Klātesošajiem būs iespēja aplūkot izstādi par Latvijas iedzīvotāju deportācijām uz Sibīriju un satikt ģimeņu pārstāvjus, kuru pieredze kļuvusi par nozīmīgu Latvijas vēstures liecību. Ikviens interesents aicināts iepazīt grāmatās apkopotos likteņstāstus, tikties ar to glabātājiem un viņu ģimenēm, kā arī kopīgi godināt cilvēkus, kuru pieredze veido nozīmīgu Latvijas vēsturiskās atmiņas daļu.
Grāmata "Mātes Sibīrijā" sniedz dziļu ieskatu sieviešu pieredzē un mātes lomā deportāciju laikā. Tā vēsta par 1941. gada 14. jūnija deportācijām, kad no Latvijas tika aizvesti 15 424 cilvēki - sievietes, bērni un gados veci cilvēki, kurus izsūtīja uz attāliem Sibīrijas apgabaliem, Kazahstānas ziemeļiem un Tālajiem Austrumiem.
Grāmatā apkopoti 18 māšu un viņu bērnu dzīvesstāsti, kuros atklājas pieredze izsūtījumā - smagais ceļš, necilvēcīgie dzīves apstākļi, cīņa par izdzīvošanu un mātes spēks nosargāt savus bērnus. Papildus intervijām ar mātēm un bērniem grāmatā iekļauti arī fragmenti no 244 citu 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto bērnu atmiņu stāstiem. Tajā tiek uzsvērta sieviešu izturība un upuris, ko viņas nesa, lai saglabātu ģimenes, cilvēcību un cerību vissmagākajos apstākļos. Grāmata kļuvusi par vienu no fonda nozīmīgākajiem izdevumiem, saņemot plašu lasītāju un plašsaziņas līdzekļu atsaucību.
Fonda Sibīrijas bērni vadītāja Dzintra Geka uzsver: “Kad 2000. gadā sākām meklēt un intervēt Sibīrijas bērnus, satikām arī viņu mātes. Viņu stāsti par izsūtījumu, cīņu par izdzīvošanu un bērnu nosargāšanu lika saprast, cik svarīgi ir šīs liecības saglabāt. Kopš tā laika fonds ir apkopojis vairāk nekā 1600 interviju, veidojis dokumentālās filmas un izdevis vairākas grāmatas. Mātes Sibīrijā un Dzimuši Sibīrijā ir stāsti ne tikai par pagātni - tie parāda, kā deportāciju pieredze turpināja ietekmēt cilvēku dzīves un nākamās paaudzes. Mūsu vienīgā iespēja atbildēt vēstures nežēlībai ir atcerēties un stāstīt tālāk.
Neraugoties uz laika ritumu, šie stāsti kļūst arvien aktuālāki. Jau šķita, ka atmiņas zūd, ka vēsture lēnām aizplūst, taču karš Ukrainā vēlreiz parādīja: vēsture atkārtojas, atkal tiek izpostītas ģimenes, nogalināti tēvi, deportēti bērni. Tieši tāpēc šī grāmata ir nepieciešama, lai mēs nekad neaizmirstu un lai sabiedrība starptautiskā līmenī labāk izprastu totalitāra režīma sekas cilvēku likteņos.”
Līdz šim grāmatas un izstāde jau bijušas skatāmas Ādažos, Salaspilī, Jēkabpilī un citviet Latvijā, kur apmeklētājiem bija iespēja iepazīt ne tikai deportāciju vēsturi, bet arī vietējo cilvēku likteņstāstus. Šīs tikšanās kļuvušas par nozīmīgām sarunām par vēsturisko atmiņu, ģimeņu pieredzi un nepieciešamību nodot šos stāstus nākamajām paaudzēm.
Fonds Sibīrijas bērni dibināts 2001. gadā un vairāk nekā divdesmit gadu laikā saglabājis deportāciju upuru un izdzīvojušo cilvēku liecības. Fonds vāc mutvārdu vēstures stāstus, veido dokumentālās filmas, izdod grāmatas un organizē izstādes, konferences un piemiņas pasākumus. Kopumā fonds ir apkopojis un digitalizējis vairāk nekā 1200 intervijas ar deportācijās izdzīvojušajiem un cilvēkiem, kuri dzimuši izsūtījumā.
