Noķert vasaru aiz astes
Sestdien, 11.septembrī, jau astoto gadu pēc kārtas aktīvās atpūtas cienītāji pulcējās Koknesē, lai piedalītos ikgadējā rudens tūrisma velobraucienā. Šogad maršruts tika plānots otrā Daugavas krastā, apciemojot Staburaga, Sunākstes un Seces pagastus. Maršruta garumu plānojām uz kilometriem sešdesmit pieciem, taču spēcīgākie braucēji dienas beigās laboja gan, ka kopā bijuši gandrīz septiņdesmit.
Pulcējāmies Kokneses viduslaiku pilsdrupu priekšpilī. Ausa skaista, saulaina diena – uz plašās Daugavas mierpilnajiem viļņiem cēlās viegla, balta migla, koku lapas nedaudz krāsojās siltos toņos un gaisā virmoja patīkams dzestrums. To izteikti izjūtam, baudot Kokneses pilsdrupu apkārtnes ainavu no kuģīša “Vīgante” klāja, ceļoties pāri Daugavai. Nonākuši otrā upes krastā, lecam velosipēdiem mugurā - mūsu aizraujošais velobrauciens nu ir sācies.
Pirmie deviņi kilometri aizrit nemanot – vērojam brīnišķīgās ainavas, saule un sīks vējiņš spēlējas koku galotnēs. Mūsu pirmā pietura ir Vīgante, kur uz plašā saieta nama laukuma pozitīvā gaisotnē izdejojam velosipēdu maršu. Aplūkojam Vīgantes parku un dodamies tālāk, izbaudot īso, bet patīkamo, asfaltētā ceļa posmu. Tālāk ceļš vijas uz Sunākstes pusi, bet pirms tam jāpievar vairāki kilometri pauguraina grants ceļa. Velobrauciena dalībniece paaicina mūs visus savu vecāku lauku sētā “Mucenieki”, kur tiekam cienāti ar gardiem rudens āboliem. Pāris kilometrus pirms Sunākstes kādā pļavā ievelkam elpu un klausāmies stāstījumu par sunākstiešiem. Turpinām ceļu un nonākam Sunākstē – piecpadsmit kilometri ir nobraukti godam.
Sunākstē aplūkojam vilnas namu, kurā mūs laipni uzņem Vita Brikmane. Šeit uzzinām, kā top vilna un tās produkti, kā arī kur tos izmanto. Žilbst acis no košajām dzijas krāsām! Vilnas namā iespējams iegādāties kādu zeķu vai cimdu pāri. Sunākstē apskatām piemiņas zīmi G.F. Stenderam, kā arī pieminekli “Sibīrijas krusti”. Krītot zeltainajām rudens lapām un baudot vasarīgo siltumu, braucam uz Stenderu dzimtas kapiem, kur atdusas piecas Stenderu paaudzes. Brauciens pamatīgajā paugurā ir pūļu vērts, jo mūs sagaida harizmātiskā sunākstiete Mirdza Caune, kura mūs iepazīstina ar Vecā Stendera kapu – to sedz Daugavas dolomīta kapakmens plāksne. Ārpus kapsētas atrodas arī kāds vientuļš, taču ievērojams kaps ar pieminekli – Balto Enģeli. Šeit atdus Vārnavas muižkunga meita Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ.
Tālāk dodamies izzināt Stendera Ābeces un Augstas gudrības takas. Tās iepazīstina ar "Bildu ābices" burtiem un pamācībām, kas attēlotas uz plāksnēm takas malās. Ceļā satiekam arī kādu odzi, kas izlīdusi uz takas pasauļoties vasarīgajā saulītē. Iesmeļam ūdeni no Augstās gudrības avota, lai gūtu gudrību un zināšanas gluži kā Stenderam un dodamies baudīt tēju un pusdienas īpaši skaistā vietā – Sunākstes Evanģēliski luteriskās baznīcas jeb Baltās baznīcas pagalmā. Apskatām baznīcu un nodegustējam arī vietējo ražojumu, kas garšo izcili.
Dodamies atpakaļ uz Sunākstes centru un viesojamies saieta namā, kur mūs cienā ar gardu kafiju un sirsnīgiem stāstiem. Tālāk nu atkal ir garāks ceļa posms – minam pedāļus desmit kilometru garumā, baudot brīnišķīgo dienu un neskarto dabu. Nonākam Purviņos, kur piestājam pie dzelzceļa līnijas “Krustpils- Jelgava” un uzzinām dažādus interesantus faktus par dzelzceļa līniju un tās vēsturi, atceramies arī bēdīgi slaveno Kaupēnu, kurš reiz darbojies netālu. Turpinot ceļu vēl sešu kilometru garumā, esam atbraukuši uz saimniecību “Gretes”, kurā mūs uzņem saimnieks Vents Aperāns. Saimnieks mūs cienā ar gardām un sulīgām, sārtām avenēm un mūs visus aizrauj interesantā, izzinošā stāstījumā par saimniecību un paveikto pirmajā tās darbības gadā. Iedvesmoti un pozitīvām emocijām bagāti, braucam tālāk uz Strūves ģeodēziskā loka punktu “Bristen”, kurā mūs sagaida Arnis Mencendorfs un iepazīstina mūs ar šogad atklāto objektu. Viesmīlība ir vārdiem neaprakstāma, jo ieinteresētajiem velobraucējiem Mencendorfs dāvina grāmatas, kurās aprakstīta Seces vēsture un dažādi citi fakti.
Palikuši vairs tikai astoņi kilometri – vieglā tempā minoties esam nonākuši atpūtas vietā “Pērses”, kurā gaidām kuģīti “Vīgante”, lai dotos atpakaļ uz Koknesi. Drosminieki izmanto izdevību un atsvaidzinās Daugavas ūdeņos. Velobraucienu noslēdzam Kokneses pilsdrupās, kur baudām gardu zupu, tēju un pīrāgus, un vienojamies sulīgās sarunās. Un kā mums paveicies ar laika apstākļiem! Šķiet, velosipēda mugurā esam noķēruši vasaru aiz tās astes un lūguši, lai vēl vienu dienu paliek ar mums…
Paldies visiem velobrauciena dalībniekiem! Paldies Bebru pagasta sporta darba organizatoram Artim Zvejniekam par dalībnieku drošu vadīšanu velobrauciena laikā. Paldies Valsts policijas ekipāžai un pašvaldības policijas ekipāžai par izcili pavadīto velobraucienu un pozitīvo atmosfēru! Paldies Kokneses pagasta pārvaldes autobusa vadītājam Valteram Kārkliņam un medmāsai Innai Magonei par atbalstu!
Paldies Vīgantes saieta namam, Sunākstes vilnas namam, personīgi Vitai Brikmanei par ekskursijas vadīšanu savā dzimšanas dienā! Paldies Mirdzai Caunei par sirsnīgo stāstījumu un aizraujošo ekskursiju! Paldies Sunākstes saieta namam, paldies saimniecības “Gretes” saimniekam Ventam Aperānam par brīnišķīgo sagaidīšanu un stāstījumu! Paldies Arnim Mercendorfam par aizraujošo ieskatu vēsturē!
Paldies kuģīša “Vīgante” kapteinim Uldim Albiņam par celšanu pāri Daugavai! Paldies mūsu atbalstītājiem: “Aizkraukles saldumu” Torņu ielas zefīram par saldiem laimes brīžiem un “Kokneses miesniekam” par gardajām maltītēm!
Pievienot komentāru