Koknesei savs plostsšŸŒŠ

22 Mai, 2023

Å Ä« gada 3. maijā Latvijas un Lietuvas sadarbÄ«bas projekta ā€œLiving Riversā€ Nr. LLI-474 ietvaros Kokneses pilsētai tika piegādāts autentisks baļķu plosts un dobtā laiva. Vienkoču laiva paÅ”reiz esot garākā Latvijā.

šŸ’¶Plostu un vienkoču laivu izgatavoÅ”anu un piegādāja SIA ā€œVederā€, izmaksas ā€“ 24 544,16 eiro (ar PVN).

šŸ‘€Baļķu plosta izmēri ir 10 x 6 metri, vienkoču dobtās laivas izmēri ir 5,5 x 0,6 metri un tā esot garākā Latvijā. Plosts apskatāms Kokneses parkā pie Kokneses pilsdrupām, savukārt vienkoču laiva tiks izvietota kā apskates eksponāts.

šŸ“œPlostu laiÅ”ana pa upēm ir senākais kokmateriālu pludināŔanas veids. Jau no 16. gadsimta Daugavas straumi izmantoja kā vislētāko koku transportÄ“Å”anas veidu, bet 19. gadsimts un 20. gadsimta sākums bija plostu ēras zelta laikmets. 1911. gadā tika sasniegts rekordskaitlis ā€“ tika izmantoti vairāk nekā 22 tÅ«kstoÅ”i plostu. PludināŔanas darbos tad tika nodarbināti 40 tÅ«kstoÅ”i cilvēku.

šŸŖ¢SIA ā€œVederā€ pārstāvis stāsta, ka senatnē Daugavas plosts sastāvēja no 6 lÄ«dz 8 posmiem vai plenicām, to kopējais garums varēja sasniegt pat 70 metrus. Koknesei piegādātajam plostam izbÅ«vēta viena 6 metrus plata un 10 metrus gara plenica. Plosta sieÅ”anai izgatavoti divi Ä·ekÅ”i, ar kuriem tad arÄ« tika velti un stumti baļķi. ĶekÅ”i agrāk bijuÅ”i vērtÄ«gs palÄ«gs, lai likvidētu baļķu sastrēgumus. Parasti upēs izmantoja vienu airi, drigalku uz priekŔējās, un vienu ā€“ uz aizmugurējās plenicas, bet Daugavā plostus bÅ«vēja ar divām un pat trijām drigalkām uz priekŔējās un aizmugurējās plenicas.

šŸš£Izbraukt Daugavu nebija viegli. PaÅ”as bÄ«stamākās krāces sākās lejpus Jēkabpils apmēram 25 km garumā. ZvanÄ«tāju krogā notika loču lÄ«gÅ”ana. Plostnieki, kuri uzņēmās Å”o darbu, pārzināja krāču vietas un prata izvadÄ«t plostu cauri Prikažai, Priedulājam, GrÅ«bei jeb Pļaviņu rumbai, Trakajam atvaram, Brodņai, Zvirbuļu un Ķeguma krācēm.

ā„¹ļøRakstā izmantota plostnieku leksiku, kura skanēja uz Daugavas, kad pa to brauca plosti un skaļās balsÄ«s sazinājās korņiki un malači. Korņiki bija plostu stÅ«rmaņi, bet malači to palÄ«gi. Reizēm malača vietu dabÅ«ja korņika jaunākie brāļi vai dēli, pat sievas un meitas. Plostnieces sevi sauca par daiļajām straumeniecēm, bet vÄ«ri tās dēvēja par ā€œvārnāmā€.

šŸ—‚ļøProjekts Nr. LLI-474 ā€œDzÄ«ve pie upēm: tÅ«risma produktu attÄ«stÄ«ba, balstoties uz seno un mÅ«sdienu Baltijas valstu vēsturiā€ (Living Rivers). Projekta mērÄ·is ir veicināt tÅ«risma attÄ«stÄ«bu, kas balstÄ«ta uz vēsturisko, dabas un kultÅ«ras mantojumu, kas saistÄ«ts ar dzÄ«vi pie upēm. Projekta Ä«stenoÅ”anas ilgums ir 30 mēneÅ”i ā€“ no 2021. gada 1. janvāra lÄ«dz 2023. gada 30. jÅ«nijam. Kopējais projekta budžets ir 590 149,66 eiro, tajā skaitā 501 627,20 eiro ā€“ Eiropas ReÄ£ionālā attÄ«stÄ«bas fonda finansējums.

šŸŒPar publikācijas saturu pilnÄ«bā atbild Aizkraukles novada paÅ”valdÄ«ba un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas SavienÄ«bas oficiālo nostāju.

Kommentare

Neuen Kommentar schreiben

Add comment

Abonnieren Sie unseren Newsletter